Izvēlies autorizācijas veidu

QUO
Ir jautājumi, uz kuriem atbilde "jā" vai "nē" izmaina pasauli. Svarīgi, lai šādos
jautājumos gudrā strīdā uzvar spēcīgākie argumenti. Pievienojies diskusijai!
debašu arhīvs
19%
81%
Evita Puriņa
moderators
Vai jāsamazina pakalpojumu klāsts mazajās slimnīcās?
Veselības ministrija (VM) piedāvājusi tuvākajos gados spert nākamo lielo soli mazo slimnīcu reorganizācijā. Neviena slēgta netikšot, taču vairākās būtu jālikvidē atsevišķas nodaļas un stacionāro pakalpojumu sniegšana.
Gaidāmā reforma pamatota ar Pasaules Bankas pētījumu. Tajā, balstoties uz Latvijas iestāžu sniegtajiem datiem, secināts, ka labāki rezultāti ir tur, kur ārstniecības iestādei un speciālistiem ir lielāka pieredze konkrētā pakalpojuma sniegšanā. Veselības ministrija norāda arī sarežģītu un salīdzinoši maz izmantotu pakalpojumu pārāk lielajām izmaksām.
Veselības ministrija neatklāj, kuras slimnīcas un kā tieši reforma skartu, taču solījusi pirmo ziņojumu publiskot decembrī, bet lēmumus par konkrētām slimnīcām pieņemt līdz aprīlim. 
Pret ministrijas ieceri ir Latvijas Slimnīcu biedrība. Tā kritizē Pasaules Bankas pētījumu, sakot, ka izmantoti nepilnīgi dati un tāpēc virkne secinājumu ir kļūdaini. Mazo slimnīcu pārstāvji uzsver, ka jau tagad reģionos pieejams mazākais iespējamais pakalpojumu klāsts un jau tagad līdz tuvākajai neatliekamās palīdzības slimnīcai attālums daudziem ir pārāk tāls. Pakalpojumu piedāvājumu mazinot, cietīšot trūcīgie cilvēki, kuriem nokļūšana slimnīcā būs sarežģītāka, un līdz ar to mazināsies veselības aprūpes kvalitāte kopumā.
Par to, vai jāseko Pasaules Bankas ieteikumiem un vēl vairāk jāsamazina pakalpojumu klāsts mazajās slimnīcās, debatē Slimnīcu biedrības vadītāja vietniece Egija Širova un Veselības ministrijas valsts sekretārs Kārlis Ketners. Balsojiet un izsakiet arī savu viedokli!
lasīt vairāk

QUO tu domā pirms debates?

PAR
PRET
173 balsojumi

19%

81%

Kārlis Ketners
Veselības ministrijas valsts sekretārs

Argumenti par

1
Vienādiem pakalpojumiem jābūt vienādi kvalitatīviem. Veselības ministrijas plānojusi sadarbībā ar ārstniecības personu profesionālajām organizācijām nodefinēt veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes standartus, lai novērstu situāciju, kad viena veida izmeklējumi vai ārstnieciskas manipulācijas pie dažādiem pakalpojuma sniedzējiem var atšķirties. Tas ļautu ne tikai pacientiem būt pārliecinātiem, ka nepieciešamības gadījumā saņems atbilstošu un kvalitatīvu veselības aprūpi, bet ļaus arī labāk risināt jautājumus ar veselības aprūpes pakalpojumu teritoriālo plānošanu un pacientu plūsmu plānveidīgu organizēšanu.
Vienādiem pakalpojumiem jābūt vienādi kvalitatīviem. Veselības ministrijas plānojusi sadarbībā ar ārstniecības personu profesionālajām organizācijām nodefinēt veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes standartus, lai novērstu situāciju, kad viena veida izmeklējumi vai ārstnieciskas manipulācijas pie dažādiem pakalpojuma sniedzējiem var atšķirties. Tas ļautu ne tikai pacientiem būt pārliecinātiem, ka nepieciešamības gadījumā saņems atbilstošu un kvalitatīvu veselības aprūpi, bet ļaus arī labāk risināt jautājumus ar veselības aprūpes pakalpojumu teritoriālo plānošanu un pacientu plūsmu plānveidīgu organizēšanu.
Pretarguments
Jau šobrīd pastāv obligātās kvalitātes prasības, kuras jāievēro visām Latvijas slimnīcām. Profesionālos standartus ievēro arī visi ārsti, kuriem jāsaņem atbilstošs sertifikāts. Un nav nozīme, vai ārsts strādā mazā vai lielā slimnīcā. Mazajās slimnīcās jau tagad tiek veiktas tikai tās manipulācijas un izmeklējumi, kuras, atbilstoši slimnīcas profilam, apmaksā valsts Ja nepieciešama citu profesionāļu iesaiste, pacients tiek sūtīts uz augstāka līmeņa iestādi. Taču biedrība neiebilst pret jaunu un saprātīgu kvalitātes standartu izstrādi. Samazinot pakalpojumu klāstu slimnīcās nevar uzlabot ārstēšanas kvalitāti – ar šādu lēmumu var tikai pasliktināt reģionos dzīvojošo cilvēku veselības stāvokli. Veselības aprūpe kļūs nepieejama – pacienti nevarēs saņemt pakalpojumus ātri un tuvu savai dzīvesvietai. Tā vietā būs jāmēro tāls ceļš līdz lielajām pilsētām vai Rīgai un vēl tur jāgaida rindā. Jau tagad pārlieku lielās noslodzes dēļ lielo slimnīcu uzņemšana nodaļā jāgaida ilgāk par 2 stundām. Savukārt mazākām slimnīcām pacientu pārvešana uz augstāka jeb terciāra līmeņa slimnīcu, kur saņemt atbilstošu ārstēšanu, ir apgrūtināta.
2
Dārgi pakalpojumi ir efektīvāki, ja tos sniedz centros. Pasaules pieredze liecina, ka ārstniecības jomā īpaša loma ir pakalpojuma drošībai, jo tas vistiešākajā veidā skar cilvēka veselību un dzīvību. Kvalitatīvs un drošs pakalpojums sevī ietver gan ārstniecības personāla profesionālo kvalifikāciju un pieredzi, gan iestādes tehnisko aprīkojumu u.c. nosacījumus. Vienlaikus, plānojot pakalpojumu sniegšanu, jāņem vērā ir arī ekonomiskā pamatotība, tajā skaitā pakalpojuma izmaksas. Izmaksu ziņā dārgi, resursu ietilpīgi pakalpojumi (gan cilvēkresursu, gan tehnoloģiju ziņā) ir efektīvi tikai tad, ja tos koncentrē vienuviet centros, kuros šie pakalpojumi tiek sniegti lielākā apjomā un tos veic pieredzējuši speciālisti ar atbilstošām tehnoloģijām.
Dārgi pakalpojumi ir efektīvāki, ja tos sniedz centros. Pasaules pieredze liecina, ka ārstniecības jomā īpaša loma ir pakalpojuma drošībai, jo tas vistiešākajā veidā skar cilvēka veselību un dzīvību. Kvalitatīvs un drošs pakalpojums sevī ietver gan ārstniecības personāla profesionālo kvalifikāciju un pieredzi, gan iestādes tehnisko aprīkojumu u.c. nosacījumus. Vienlaikus, plānojot pakalpojumu sniegšanu, jāņem vērā ir arī ekonomiskā pamatotība, tajā skaitā pakalpojuma izmaksas. Izmaksu ziņā dārgi, resursu ietilpīgi pakalpojumi (gan cilvēkresursu, gan tehnoloģiju ziņā) ir efektīvi tikai tad, ja tos koncentrē vienuviet centros, kuros šie pakalpojumi tiek sniegti lielākā apjomā un tos veic pieredzējuši speciālisti ar atbilstošām tehnoloģijām.
Pretarguments
Jau tagad lielākajā daļā slimnīcu ārpus Rīgas tiek sniegta tikai pamata medicīniskā aprūpe. Piemēram, 3. zemākā līmeņa slimnīcās diennakti dežūrē tikai trīs speciālisti – ķirurgs, anesteziologs un terapeits. Kuru no pakalpojumiem samazināt – ķirurgs nevar strādāt bez anesteziologa un veikt steidzamu operāciju, bet terapeits ir vienīgais, kas var palīdzēt insulta gadījumā? Valsts nevar atļauties riskēt ar cilvēku dzīvībām, kam būs jāmēro ceļš līdz slimnīcai pat vairāk nekā 100 km attālumā un slikto ceļu stāvokļa dēļ laiks līdz slimnīcai pārsniegs vienu stundu. Turklāt tās ir lielas izmaksas ne tikai cilvēkiem, bet arī valstij, ja pacients tiek nogādāts attālā slimnīcā ar vienotās neatliekamās medicīniskās palīdzības transportu. Mazajās slimnīcās strādā kvalificēti mediķi, kuri nereti paralēli strādā arī lielajās slimnīcās. Savukārt tehniskais aprīkojums ir atbilstošs pilnvērtīgas neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai, to iegādi finansējušas pašas slimnīcas, pašvaldības vai piesaistīts ES finansējums, neprasot papildus naudu no valsts.
3
Visvairāk nepieciešamie ir ambulatorie pakalpojumi - tie tiks turpināti un sekmēti. Tādēļ Veselības ministrija strādā pie ārstniecības iestāžu sadalījuma pa līmeņiem, precīzi nodefinējot, kāds pakalpojumu klāsts katrā no līmeņiem tiks no valsts puses apmaksāts. Ņemot vērā, ka visbiežāk un visvairāk nepieciešamie pakalpojumi iedzīvotājiem ir ambulatorie pakalpojumi (ārstu speciālistu konsultācijas, diagnostiskie izmeklējumi, manipulācijas, ko ir iespējams veikt, piemēram, dienas stacionārā), to nodrošināšana tiks turpināta un sekmēta. Savukārt iedzīvotājiem retāk sniedzamus, specifiskākus un sarežģītākus pakalpojumus neizbēgami nāksies koncentrēt lielākās slimnīcās ar atbilstošiem resursiem, ņemot vērā pacientu drošību, medicīnas tehnoloģiju un cilvēkresursu pieejamību.
Visvairāk nepieciešamie ir ambulatorie pakalpojumi - tie tiks turpināti un sekmēti. Tādēļ Veselības ministrija strādā pie ārstniecības iestāžu sadalījuma pa līmeņiem, precīzi nodefinējot, kāds pakalpojumu klāsts katrā no līmeņiem tiks no valsts puses apmaksāts. Ņemot vērā, ka visbiežāk un visvairāk nepieciešamie pakalpojumi iedzīvotājiem ir ambulatorie pakalpojumi (ārstu speciālistu konsultācijas, diagnostiskie izmeklējumi, manipulācijas, ko ir iespējams veikt, piemēram, dienas stacionārā), to nodrošināšana tiks turpināta un sekmēta. Savukārt iedzīvotājiem retāk sniedzamus, specifiskākus un sarežģītākus pakalpojumus neizbēgami nāksies koncentrēt lielākās slimnīcās ar atbilstošiem resursiem, ņemot vērā pacientu drošību, medicīnas tehnoloģiju un cilvēkresursu pieejamību.
Pretarguments
Šogad kvotas valsts apmaksātiem ambulatorajiem pakalpojumiem ir beigušās jau oktobra sākumā – kā plānots tās “turpināt sekmēt” nākamgad? Cilvēkiem, kuriem nepieciešama medicīniskā palīdzība, par pakalpojumu jāmaksā pašiem vai jāgaida rindā vairākus mēnešus. Kvotu trūkst, piemēram, vizītēm pie LORa, oftalmologa, traumatologa -ortopēda,  neirologa, rehabilatologa, un pamata izmeklējumiem, piemēram ultrasonogrāfijai, datortomogrāfijai, endoskopijai. 
Latvijā jau šobrīd ir četru līmeņu slimnīcas, kur valsts nodefinējusi gan dežūrspeciālistu skaitu, gan veicamo darba apjomu, ko finansē valsts un jau šobrīd tas rada virkni problēmu. Piemēram, Tukuma, Alūksnes slimnīcās pacientu skaits, kuriem sniegta stacionārā palīdzība, ir lielāks nekā Veselības ministrija plānotajā apjomā. 
Pēc 2009.gada krīzes spilgts piemērs, kur tika samazināts sniedzamo pakalpojumu apjoms, ir Bauskas slimnīca. Tur faktiski tika slēgta neatliekamās palīdzības slimnīca, to pārveidojot par aprūpes slimnīcu, kas nozīmē, ka diennakti vairs nestrādā  dežūrspeciālisti (piemēram, ginekologs, pediatrs), kas var novērst pacienta dzīvībai bīstamos stāvokļus. Ārsti šeit ir tikai steidzamās medicīnas palīdzības punktā jeb traumpunktā, savukārt slimnīcā ārsts ir tikai pa dienu, bet naktī strādā dežūrmedmāsa. Pacienti, kuriem nepieciešama akūta vai neatliekama palīdzība, tiek vesti uz Jelgavas  vai Rīgas slimnīcām, arī bērni. Tas valstij izmaksā dārgāk, jo ātro palīdzību pārvadājumu izmaksas pieaug. Tāpat izmaksas pieaug pacientam, jo viņam jātiek mājās, savukārt radiniekiem jāmēro tāls ceļš, lai pacientus apciemotu.
Kopsavilkumā Jebkuras pārmaiņās vai reformas ieviešana vienmēr saskaras ar zināmu pretestību. Domājot par plānoto ārstniecības iestāžu sadalījumu pa līmeņiem, jāuzsver ieguvumi pacientiem – pakalpojumu drošība, kvalitāte, garantija, ka ārstniecības iestādē spēj sniegt pacientu vajadzībām atbilstošu veselības aprūpi. Kvalitatīvs un drošs pakalpojums sevī ietver gan ārstniecības personāla profesionālo kvalifikāciju un pieredzi, gan iestādes tehnisko aprīkojumu u.c. nosacījumus. Latvijai ir vērts ieklausīties pasaules pieredzē. Sarežģītu, specifisku pakalpojumu sniegšanu ir vērts koncentrēt, jo pretējā gadījumā tas ir ekonomiski nepamatoti. Latvijas situācijā, kur finansējums nozarei ir būtiski nepietiekams, jāraugās, lai tiktu nodrošināts racionālais ieguvums sabiedrībai kopumā. Veselības ministrija ir atvērta dialogam un diskusijām ar ārstniecības iestāžu un pašvaldību vadītājiem, vienlaikus uzsverot nepieciešamību nodrošināt iedzīvotājiem veselības aprūpes pakalpojumu drošību un kvalitāti. 
Kopsavilkumā Jebkuras pārmaiņās vai reformas ieviešana vienmēr saskaras ar zināmu pretestību. Domājot par plānoto ārstniecības iestāžu sadalījumu pa līmeņiem, jāuzsver ieguvumi pacientiem – pakalpojumu drošība, kvalitāte, garantija, ka ārstniecības iestādē spēj sniegt pacientu vajadzībām atbilstošu veselības aprūpi. Kvalitatīvs un drošs pakalpojums sevī ietver gan ārstniecības personāla profesionālo kvalifikāciju un pieredzi, gan iestādes tehnisko aprīkojumu u.c. nosacījumus. Latvijai ir vērts ieklausīties pasaules pieredzē. Sarežģītu, specifisku pakalpojumu sniegšanu ir vērts koncentrēt, jo pretējā gadījumā tas ir ekonomiski nepamatoti. Latvijas situācijā, kur finansējums nozarei ir būtiski nepietiekams, jāraugās, lai tiktu nodrošināts racionālais ieguvums sabiedrībai kopumā. Veselības ministrija ir atvērta dialogam un diskusijām ar ārstniecības iestāžu un pašvaldību vadītājiem, vienlaikus uzsverot nepieciešamību nodrošināt iedzīvotājiem veselības aprūpes pakalpojumu drošību un kvalitāti. 
Vēlreiz vēršu uzmanību, ka visbiežāk un visvairāk nepieciešamie pakalpojumi iedzīvotājiem ir tieši ambulatorie pakalpojumi (ārstu speciālistu konsultācijas, diagnostiskie izmeklējumi, manipulācijas, ko ir iespējams veikt, piemēram, dienas stacionārā u.c.), un to nodrošināšana tiks turpināta un sekmēta. 
Egija Širova
Latvijas slimnīcu biedrības vadītāja vietniece

Argumenti pret

1
Nevar pieļaut, ka neatliekamā medicīniskā palīdzība būtu pieejama tikai 7 Latvijas pilsētās ārpus Rīgas. Jau šobrīd pacientiem pieejams iespējami mazākais pakalpojumu klāsts. Turklāt slimnīcas jau tagad ir iedalītas četros līmeņos ar krasi atšķirīgu pakalpojumu klāstu, piemēram, aprūpes slimnīcās nav pieejama diennakts neatliekamā medicīniskā palīdzība un nakts stundās tajās dežūrē tikai medicīnas māsa. Pamata neatliekamā medicīniskā palīdzība pieejama tikai 18 slimnīcās (11 lokālajās un 7 reģionālās).
Nevar pieļaut, ka neatliekamā medicīniskā palīdzība būtu pieejama tikai 7 Latvijas pilsētās ārpus Rīgas. Jau šobrīd pacientiem pieejams iespējami mazākais pakalpojumu klāsts. Turklāt slimnīcas jau tagad ir iedalītas četros līmeņos ar krasi atšķirīgu pakalpojumu klāstu, piemēram, aprūpes slimnīcās nav pieejama diennakts neatliekamā medicīniskā palīdzība un nakts stundās tajās dežūrē tikai medicīnas māsa. Pamata neatliekamā medicīniskā palīdzība pieejama tikai 18 slimnīcās (11 lokālajās un 7 reģionālās).
Pretarguments
Veselības ministrija strādā pie ārstniecības iestāžu sadalījuma pa līmeņiem, precīzi nodefinējot, kāds pakalpojumu klāsts katrā no līmeņiem tiks no valsts puses apmaksāts. Katrā no šiem līmeņiem tiktu saglabāta iespēja iedzīvotājiem saņemt arī neatliekamo medicīnisko palīdzību. Pamata līmenī ārstniecības iestādēs tiktu nodrošinātas ārstu diennakts dežūras terapijas un ķirurģijas profilos, kā arī būtu iespējams veikt diagnostiskos izmeklējumus. Augstāka līmeņa ārstniecības iestādē būtu  nodrošinātas piecu ārstu - speciālistu diennakts dežūras (ķirurga, anesteziologa/reanimatologa, ginekologa, pediatra un internista); nākamā līmenī – astoņu, savukārt visaugstākais līmenis būtu universitāšu slimnīcām.
2
Nevar riskēt ar cilvēku dzīvībām. Jau tagad attālumi, kas jāmēro līdz tuvākajai neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīcai, bieži ir pārāk lieli. Daudzās vietās Latvijā arī tagad, vēl pie esošā slimnīcu tīkla, ceļā līdz tuvākajai pamata neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīcai ir jāpavada stunda. Ja lokālās slimnīcas tiek pārveidotas par zema līmeņa dienas aprūpes centriem, tad ceļā līdz slimnīcai lielajās pilsētās vai Rīgā būs jāpavada vēl vismaz 40 minūtes. Tik ilga brauciena sekas var būt ļoti skumjas, piemēram, insulta gadījumā.
Nevar riskēt ar cilvēku dzīvībām. Jau tagad attālumi, kas jāmēro līdz tuvākajai neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīcai, bieži ir pārāk lieli. Daudzās vietās Latvijā arī tagad, vēl pie esošā slimnīcu tīkla, ceļā līdz tuvākajai pamata neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīcai ir jāpavada stunda. Ja lokālās slimnīcas tiek pārveidotas par zema līmeņa dienas aprūpes centriem, tad ceļā līdz slimnīcai lielajās pilsētās vai Rīgā būs jāpavada vēl vismaz 40 minūtes. Tik ilga brauciena sekas var būt ļoti skumjas, piemēram, insulta gadījumā.
Pretarguments
Jau minējām, ka ārstniecības iestādēs saglabāsies arī noteikts neatliekamās medicīniskās palīdzības apjoms. Vēršam uzmanību, ka kvalitatīvs un drošs pakalpojums sevī ietver gan ārstniecības personāla profesionālo kvalifikāciju un pieredzi, gan iestādes tehnisko aprīkojumu u.c. nosacījumus. Vienlaikus, plānojot pakalpojumu sniegšanu, jāņem vērā ir arī ekonomiskā pamatotība, tajā skaitā pakalpojuma izmaksas. Izmaksu ziņā dārgi, resursu ietilpīgi pakalpojumi (gan cilvēkresursu, gan tehnoloģiju ziņā) ir efektīvi tikai tad, ja tos koncentrē vienuviet centros, kuros šie pakalpojumi tiek sniegti lielākā apjomā un tos veic pieredzējuši speciālisti ar atbilstošām tehnoloģijām. Neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanas nodrošināšanai pirmsslimnīcas etapā tiks izvērtēts arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta resursu izvietojums, lai iedzīvotājus nepieciešamības gadījumā varētu nogādāt ārstniecības iestādē, kur pacients saņems sev nepieciešamo palīdzību.
3
Nevar pieļaut, jo cilvēku veselības stāvoklis Latvijas reģionos var pasliktināties vēl vairāk. Ja tiks samazinātas cilvēku iespējas laikus un iespējami tuvu dzīvesvietai saņemt kvalitatīvu veselības aprūpi, tā sekas būs iedzīvotāju veselības stāvokļa pasliktināšanās. Turklāt, jo ilgāk neārstētas un ielaistākas slimības, jo vairāk valsts līdzekļu nepieciešami to ārstēšanai. Jau tagad cilvēkiem no Latvijas reģioniem bieži nav pieejama aprūpe specializētajās Rīgas slimnīcās, jo tām trūkst kapacitātes. Lielās slimnīcas ir pārpildītas ar pacientiem, kuriem nepieciešama pamata veselības aprūpe, tādējādi jau tagad nav pieejamas brīvas vietas reģionu iedzīvotājiem, kuriem nepieciešama specializēta veselības aprūpe.
Nevar pieļaut, jo cilvēku veselības stāvoklis Latvijas reģionos var pasliktināties vēl vairāk. Ja tiks samazinātas cilvēku iespējas laikus un iespējami tuvu dzīvesvietai saņemt kvalitatīvu veselības aprūpi, tā sekas būs iedzīvotāju veselības stāvokļa pasliktināšanās. Turklāt, jo ilgāk neārstētas un ielaistākas slimības, jo vairāk valsts līdzekļu nepieciešami to ārstēšanai. Jau tagad cilvēkiem no Latvijas reģioniem bieži nav pieejama aprūpe specializētajās Rīgas slimnīcās, jo tām trūkst kapacitātes. Lielās slimnīcas ir pārpildītas ar pacientiem, kuriem nepieciešama pamata veselības aprūpe, tādējādi jau tagad nav pieejamas brīvas vietas reģionu iedzīvotājiem, kuriem nepieciešama specializēta veselības aprūpe.
Pretarguments
Ņemot vērā, ka visbiežāk un visvairāk nepieciešamie pakalpojumi iedzīvotājiem ir ambulatorie pakalpojumi (ārstu speciālistu konsultācijas, diagnostiskie izmeklējumi, manipulācijas, ko ir iespējams veikt, piemēram, dienas stacionārā), to nodrošināšana tiks turpināta un sekmēta. Savukārt iedzīvotājiem retāk sniedzamus, specifiskākus un sarežģītākus pakalpojumus neizbēgami nāksies koncentrēt lielākās slimnīcās ar atbilstošiem resursiem, ņemot vērā pacientu drošību, medicīnas tehnoloģiju un cilvēkresursu pieejamību.
4
Nevar samazināt, jo valsts tādejādi pārkāps virkni pieņemto dokumentu, kā arī starptautiskas apņemšanās, kur iedzīvotājiem esam solījuši nodrošināt pieejamību veselības aprūpes pakalpojumiem: nodrošināt vienlīdzīgu pieeju neatkarīgi no cilvēka dzīvesvietas, vecuma, dzimuma, ienākumiem un sociālā stāvokļa. 
Nevar samazināt, jo valsts tādejādi pārkāps virkni pieņemto dokumentu, kā arī starptautiskas apņemšanās, kur iedzīvotājiem esam solījuši nodrošināt pieejamību veselības aprūpes pakalpojumiem: nodrošināt vienlīdzīgu pieeju neatkarīgi no cilvēka dzīvesvietas, vecuma, dzimuma, ienākumiem un sociālā stāvokļa. 
Pretarguments
Ikviens iedzīvotājs neatkarīgi no savas dzīvesvietas ir tiesīgs saņemt vienlīdz kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu. Tādēļ Veselības ministrija plānojusi sadarbībā ar ārstniecības personu profesionālajām organizācijām nodefinēt veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes standartus, lai novērstu situāciju, kad viena veida izmeklējumi vai ārstnieciskas manipulācijas pie dažādiem pakalpojuma sniedzējiem var atšķirties. Tas ļautu ne tikai pacientiem būt pārliecinātiem, ka nepieciešamības gadījumā saņems atbilstošu un kvalitatīvu veselības aprūpi, bet ļaus arī labāk risināt jautājumus ar veselības aprūpes pakalpojumu teritoriālo plānošanu un pacientu plūsmu plānveidīgu organizēšanu.
5
Nevar pieļaut, jo cilvēku veselības stāvoklis Latvijas reģionos var pasliktināties vēl vairāk. Ja tiks samazinātas cilvēku iespējas laikus un iespējami tuvu dzīvesvietai saņemt kvalitatīvu veselības aprūpi, tā sekas būs iedzīvotāju veselības stāvokļa pasliktināšanās. Turklāt, jo ilgāk neārstētas un ielaistākas slimības, jo vairāk valsts līdzekļu nepieciešami to ārstēšanai. Jau tagad cilvēkiem no Latvijas reģioniem bieži nav pieejama aprūpe specializētajās Rīgas slimnīcās, jo tām trūkst kapacitātes. Lielās slimnīcas ir pārpildītas ar pacientiem, kuriem nepieciešama pamata veselības aprūpe, tādējādi jau tagad nav pieejamas brīvas vietas reģionu iedzīvotājiem, kuriem nepieciešama specializēta veselības aprūpe.
Nevar pieļaut, jo cilvēku veselības stāvoklis Latvijas reģionos var pasliktināties vēl vairāk. Ja tiks samazinātas cilvēku iespējas laikus un iespējami tuvu dzīvesvietai saņemt kvalitatīvu veselības aprūpi, tā sekas būs iedzīvotāju veselības stāvokļa pasliktināšanās. Turklāt, jo ilgāk neārstētas un ielaistākas slimības, jo vairāk valsts līdzekļu nepieciešami to ārstēšanai. Jau tagad cilvēkiem no Latvijas reģioniem bieži nav pieejama aprūpe specializētajās Rīgas slimnīcās, jo tām trūkst kapacitātes. Lielās slimnīcas ir pārpildītas ar pacientiem, kuriem nepieciešama pamata veselības aprūpe, tādējādi jau tagad nav pieejamas brīvas vietas reģionu iedzīvotājiem, kuriem nepieciešama specializēta veselības aprūpe.
Pretarguments
Kā jau iepriekš minēju - ambulatorie pakalpojumi, kas ir visbiežāk un visvairāk nepieciešami, arī turpmāk tiks sniegti ārstniecības iestādēs neatkarīgi no tā, kāds slimnīcas līmenis būs noteikts. Līdz ar to iedzīvotājiem reģionos saglabāsies iespēja tuvu dzīvesvietai saņemt nepieciešamo medicīnisko aprūpi. Nevaram piekrist, ka iedzīvotājiem no reģioniem slimnīcās Rīgā vai citās lielajās pilsētās nebūtu pieejama veselības aprūpe. Medicīniskā palīdzība ārstniecības iestādēs tiek sniegta atbilstoši medicīniskām indikācijām - pacienta veselības stāvoklim, nevis vadoties no viņa dzīvesvietas.
Kopsavilkumā Veselības ministrijas plānotā medicīnas pakalpojumu klāsta samazināšana reģionos neizbēgami novedīs pie tā, ka mazās slimnīcas, kur šobrīd pieejama neatliekamā medicīniskā palīdzība, kļūs vien par zemākā līmeņa medicīnas iestādēm jeb aprūpes centriem. Reforma nesamazinās pacientu skaitu, tieši otrādi, ilgtermiņā tas palielināsies – jo mazāka būs pakalpojumu pieejamība, jo biežāk cilvēki nokļūs slimnīcās ar ielaistām kaitēm. 
Kopsavilkumā Veselības ministrijas plānotā medicīnas pakalpojumu klāsta samazināšana reģionos neizbēgami novedīs pie tā, ka mazās slimnīcas, kur šobrīd pieejama neatliekamā medicīniskā palīdzība, kļūs vien par zemākā līmeņa medicīnas iestādēm jeb aprūpes centriem. Reforma nesamazinās pacientu skaitu, tieši otrādi, ilgtermiņā tas palielināsies – jo mazāka būs pakalpojumu pieejamība, jo biežāk cilvēki nokļūs slimnīcās ar ielaistām kaitēm. 
Svarīgi uzsvērt, ka domāt par slimnīcu tīkla reformām būtu iespējams tikai tad, kad mazajās slimnīcās tiks būtiski stiprināta pirmslimnīcas ārstēšana. Tas palīdzētu uzlabot iedzīvotāju veselības stāvokli un vienlaikus atslogotu lielākos veselības centrus specifiskāku un sarežģītāku manipulāciju veikšanai. Jau 2009. gadā notika apjomīga slimnīcu reforma, kas būtiski samazināja medicīnas pakalpojumu klāstu un līdz ar to pieejamību Latvijas iedzīvotājiem. Tā rezultātā neatliekamā medicīniskā palīdzība vairs nav pieejama Bauskas, Limbažu, Aizkraukles un citās slimnīcās, kas tika pārvērstas par aprūpes centriem. Tagad dzīvībai bīstamā stāvoklī pacienti ir jāved pat 110 km, lai nokļūtu tuvākajā slimnīcā, kur var sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību.

QUO tu domā tagad?

PAR
PRET
119 balsojumi

19%

81%

Komentāri (22)

Tavs viedoklis

Atzīmē, kāda tagad ir tava pozīcija.
Ilze Dambe03/11/2016. 06:59
Pasaules pieredzē visekonomiskāk ir tur, kur nav cilvēku un saglabājas dabas resursi neskarti. Pie mums, ja tēvs un māte guļ kapos, tad 25 eiro reizi gadā ir jāiztērē apmeklējot kapus, ja kapiem blakām nedzīvo vai nevēlies 25 eiro par kapu kopšanu mēnesī maksāt. Ja nedzemdē bērnu, nav dzemdību izdevumu, bērnu barošanas, slimošanas un skološanas izdevumu - tas ir maksimāli ekonomiski katram strādājošam. Ja nav darba un aizbrauc uz Rīgu, Dublinu, Londonu un samaksā ienākuma nodokli, tad tas arī valstij uz to brīdi ir ekonomiski. Tikai kam būs vajadzīga valsts, kad mēs nomirsim? Eiropai? Varbūt? Strādājošai paaudzei ir gadsimtiem sirdsapziņas jautājums, īpaši krīzes gados, kuru ārstēt slimu tēvu vai slimu dēlu, ja nepietiek abu ārstēšanai. Ja diennakts stacionāri būtu pieejami 24 stundas, tad, vedot uz slimnīcu akūti slimu dēlu, varētu paņemt līdzi arī slimu tēvu un neatstāt viņu mājās acīmredzami lēnām sirgstot, bet palaist pa slimnīcas gaiteņiem, lai izstaigā visus nepieciešamos kabinetus un noskaidro, kas tad īsti ir slims nieres vai prostata. Tēvi un mātes ir labākie aukļi mazbērniem -nododot dzimtas garīgās vērtības, protams, kamēr viņi ir dzīvi un veseli. Vectēvs mācīja: katru dienu dzīvo kā vienīgo, neaizmirsti, ka bija mirklis, kad piedzimi un būs mirklis, kad nomirsi un viss, ko būsi izdarījusi - būs tava dzīve – ar labo darbu pārsvaru ir vieglāk gaidīt nāvi.
+6
atbildēt
Rolands Holla28/10/2016. 12:54
Kurš uzņemsies atbildību par to cilvēku nāvēm, kuriem medicīniskā palīdzība būs nepieciešama 10-15 minūšu laikā, nevis 30-60 minūšu laikā? Vai viņi ir paši vainīgi, ka dzīvo tur, kur viņi dzīvo? Vai cilvēki maksā nodokļus valstij, par to, ka viņiem būtu jānomirst nelaimes gadījumā, jo tuvākā slimnīca ir 40 un vairāk kilometru attālumā? Kā būs ar zīdaiņiem un bērniem, kā vecākiem paskaidrot saviem bērniem, ja notiek kaut kas ārkārtējs, ka palīdzība nevar ierasties laicīgi, vai tāda ir Latvijas nākotne???
+6
atbildēt
Andis Vaičulis18/11/2016. 09:55
1. cilvēks pats izvēlas kur dzīvot. Valstij dēļ viena cilvēka nav pienākums nodrošināt slimnīcu tuvumā.
2. Ārkārtas gadījumi vispār ir mazs procenst no kopējo slimnīcas pacientu skaita.
3. Vajag ārsēties laicīgi nevis visu slimību ielaist un tad saukt ātro palīdzību.
4. Dažkārt rodas jautājums vai ir vērts tērēt manu naudu cilvēku, kas neievēro CSN un iekļūst avārijās. Kāpēc būtu jāuzraucas par cilvēku, kurš ignorē citus?
-1
Ilze Dambe27/10/2016. 13:26
Skolas, bibliotēkas un slimnīcas ir trīs stūrakmeņi, kas valstij ir jānodrošina ideāli 10 -15 minūšu attālumā no katras mājas, ja mūsu valsts grib pastāvēt. Iekārtojot mājvietas attālākos punktos, cilvēks rēķinās, ka ātrā palīdzība brauks pusstundu.Ģimenes ārstu darbība būtu jāsaista ar slimnīcām vismaz izmeklējumu ziņā, izmantojot moderno un dārgo aparatūru. Bibliotēkas ir pašizglītības vietas un krīžu pārvarēšanas tramplīns. Kad nekā vairs nav ir silta vieta, kur smelt idejas nākamam posmam. Tās ir savstarpēji saistītas lietas. Latvijas spēks ir viensētu rūdījumā, mazajās skolās, mazajās slimnīcās, individuālajā darbā, mazajā un vidējā biznesā, kas šodien spēj darīt vienu, ja rīt, tas nav vajadzīgs, darīt ko citu, bet valstij ir jānodrošina šūniņas, kur bitēm darboties. 15 minūšu attālums kājām vai braucot nav nogurdinošs ne pirmās klases skolniekam, ne mātei ar bērniem pie rokas, ne vectētiņam ar spieķi. Tā ir pusstunda no dienas 24 stundām un uzskatu, ka ir ekonomiski, ka arī darbs atrodas netālākā attālumā.
+8
atbildēt
Andis Vaičulis18/11/2016. 09:58
Man vairāk interesē pakalpojumu kvalitāte nevis tas, ka to var dabūt ap stūri.
Točkas arī nodrošina grādīgo pie katra stūra un atbilstoši tavai loģikai tas ir tikai labi.
Mazās skolās un slimnīcās pēc definīcijas ir sliktāks produkts. Jo tajās ir mazāki "apjomi", mazāka konkurence, mazāk tehnoloģijas, mazāk pieredzes utt.
-1
Guntārs Bērziņš27/10/2016. 11:05
Būtu lietderīgi piebilst par Alūksnes slimnīcas īpašo situāciju, kas ir viens no valsts aizsardzības struktūras elementiem, jo samazinot pakalpojumu apjomu, mēs netieši graujam valsts aizsardzību, tad samazinām ari Aizsardzības ministrijas Kājnieku skolu, Zemessardzes 31. bataljonu aizsardzības pret masveida iznīcināšanas ieročiem, otro lielāko poligonu Latvijā - Lāču silu, ko plāno attīstīt un palielināt, kas diemžēl atrodas Alūksnē, nevis Balvos vai Gulbenē? Kādēļ pusprivātu interešu dēļ jāliek uz spēles valsts drošība? Kā uz to lūkosies mūsu partneri NATO? Vai viņi to sapratīs?
+10
atbildēt
Gita Revalde27/10/2016. 10:02
Neaiztieciet Alūksnes slimnīcu...Atkal tiek iejauktas privātās intereses ...
+6
atbildēt
Andis Vaičulis18/11/2016. 10:00
Aiz Jūsu "neaiztikšanas" sauciena tieši redzamas privātas intereses.
Būtu labāk jādomā par sabiedrības interesēm. Sabiedrības interesēs nav uzturēt kaudzi mazu un neefektīvu slimnīcu, tikai tāpēc, lai pašvaldības vadītājs lepni varētu teikt pie mums ir slimnīca. Slimnīca, kurai ir tikai nosaukums nevis slimnīca pēc būtības.
-1
Ilona Mālkalne27/10/2016. 07:56
Man ir tikai viens jautājums politiķiem - Vai Latvijas politika ir vērsta uz cilvēku iznīcināšanu laukos šādā smalkā veidā - liedzot ērtu un ātru piekļuvi medicīniskai palīdzībai? Pēc visu plānoto reformu ieviešanas tas izskatās pilnīgi pārliecinoši.
+7
atbildēt
Andis Vaičulis18/11/2016. 10:04
Par kādu piekļuvi medicīniskai palīdzībai tiek runāts? Mazās slimnīcas nespēj sniegt kvalitātīvu medicīnisko palīdzību, jo vienkārši nav tik daudz pacientu apkārtnē. Tās labākajā gadījumā ir pārkraušanas stacijas uz lielām slimnīcām.
Kaut kā nav nācies dzirdēt, ka mazajās slimnīcās veiktu sirds operācijas, transplantācijas u.c. ārstēšanas. Pat priekšlaicīgi dzimis mazulis mazā slimnīcā var aiziet bojā, jo tajās nav tehnoloģiju un iemaņu šādu bērnu ārstēšanai.
Tā ka nevajag jaukt kvalitatīvu un pieejamu pakalpojumu ar vārdu mazā slimnīca.
-1
Sindija Čable Virka26/10/2016. 15:30
Kauns! Un tagad smagi slimiem cilvēkiem ir jātriecās uz Rīgu? 200km kur katra sekunde ir svarīga!
+8
atbildēt
Andis Vaičulis18/11/2016. 10:07
Smagi slimiem cilvēkie tikai Rīgas slimnīca ir cerība uz dzīvi. Mazā slimnīcā smagi slimiem cilvēkiem var sniegt tikai vienu palīdzību - sagaidīt nāvi.
Tieši tāpēc bieži tiek rīkotas labdarības akcijas, lai savāktu naudu un smagi slimus cilvēkus nosūtītu ārstēties uz specializētām slimnīcām ārzemēs, jo pat Rīgas slimnīcās nav pieredzes kā šādus cilvēku ārstēt, kur nu vel mazās slimnīcās.
-1
Jana Zilkalne26/10/2016. 15:07
Šeit ir pieejama publiskā informācija par Veselības Ministrijas valsts sekretāra iegūto izglītību.
http://www.vm.gov.lv/lv/ministrija/ministrijas_vadiba/valsts_sekretares_vietnieks_strategiskas_planosanas_un_resur/ Izlasot top skaidrs, ka ar veselības jomu ir vismazāk sakara, līdz ar to izkristalizējās, ka matemātiskais aprēķins ekonomikā ir dominējošs nedomājot par sekās, ko tās radīs. Var jau būt, ka Rīgas kungiem medicīnas pakalpojumiem ir ērta un viegla pieejamība, bet laukos tā tāda nav. Un lauku ceļu kvalitāte arī nav ne tuvu kā pierīgas ceļi.
+15
atbildēt
Māra Grigule(Gogule)26/10/2016. 13:27
Ekanomists veselības aprūpē ir tas pats,kas Āzis par dārznieku.
+7
atbildēt
Andis Vaičulis18/11/2016. 10:09
Tieši pretēji. Viņa uzdevums ar esošo naudu atrast risinājumu kā izārstēt visvairāk cilvēku.
-1
Jūlija Bogdanova26/10/2016. 10:52
Kas šajā jomā nav pastrādājis un nav saskāries ar grūtībām, nogādāt slimo cilvēku 200 km līdz slimnīcai, to nevar saprasts, kad katra sekunde ir svarīga. un ja Ketnera kungam nav problēmu ar veselības aprūpi, lai viņam ir labā veselība, un nedod Dievs, gūt pieredzi, nogādājot radinieku uz to "labāko" slimnīcu 200 km. Paldies Egijai
+11
atbildēt
Andis Vaičulis18/11/2016. 10:15
Vari atstāt slimo cilvēku mazā slimnīcā un pēc nedēļas rīkot skaistas bēres.
Mazās slimnīcas pēc būtības var ārstēt tikai vieglas slimības. Smagu slimību gadījumā cilvēki ātrāk vai vēlāk nonāk lielajās Rīgas vai pasaules slimnīcās. Jāsaprot, ka katrai slimnīcai ir savas spēju robežas. Jo mazākas slimnīcas, jo mazākas ir šīs spējas.
Protams var jau visās mazās slimnīcās sagrūst tehniku, dažādu specialitāšu ārstus, bet tikai ko viņi tur darīs? Sēdēs un garlaikosies un saņems algu. Ja Jums ir nauda šādu sistēmu izveidot un uzturēt ta lūdzu tā dariet.
-1
Guntārs Bērziņš26/10/2016. 10:16
K.Ketners ir ekonomists un veselību vērtē, kā tikai un vienīgi ekonomisku kategoriju. Tas ir tuvredzīgi, bet patreizējai politikai, kas vērsta un mazo pašvaldību likvidēšanu un lauku attīrīšanu no cilvēkiem, pilnībā atbilstoši! Ņemot vērā, ka viņš strādājis dažādos amatos finansu ministrijā un ir labi informēts par valdības piekopto politiku, tad cilvēks vietā, lai paveiktu šo kārtējo reformu...
+24
atbildēt
Andis Vaičulis18/11/2016. 10:19
Jauc cēloņus ar sekām. Ja cilvēki laukos spētu paši sev radīt darba vietas un labi pelnīt, tad varētu uzturēt gan slimnīcas, gan daudz ko citu.
Ja nesp lauki pelnīt, tad skaidrs, ka cilvēki no turienes aizbrauc.
-1
Anda Zahovska25/10/2016. 20:59
Nedriikst likvideet slimniicas,ne arii samazinaat pakalpojumu veidus.Rokas nost no slimniicaam,taas ir vajadziigas cilveekiem.
+20
atbildēt
Andis Vaičulis18/11/2016. 10:21
Tieši tā slimnīcu direktoriem un darbiniekiem tās ir vajadzīgas. Savukārt sabiedrībai - tas vel ir jautājums. Ja pētījumi rāda, ka mazajās slimnīcās ir augstāka mirstība tad jāvērtē vai šādas slimnīcas ir vajadzīgas. Vel jo vairāk, ja mazajās slimnīcās pēc būtības ārstē vieglāk slimus cilvēkus, jo smagi slimie pamatā nonāk lielajās.
-1
Signe bardainais25/10/2016. 18:12
Mēs kurā gadsimtā dzīvojam?Vai ar neatliekamo palīdzību te ir domāta tā palīdzība,kuru nevar atlikt,citādi cilvēks nomirs vai būs neglābjamas veselības problēmas?Tātad tai būtu jābūt pēc iespējas tuvāk cietušajam bez kādiem pārtraukumiem laikā,elementāra loģika.
+7
atbildēt